Viens no alternatīvās medicīnas trūkumiem, kas kļūst būtisks lielam skaitam cilvēku, ir nepieciešamība ilgstoši un sistemātiski veikt ārstēšanās pasākumus vai procedūras. Piemēram, ja veicat vingrinājumus, tas jādara katru dienu. Ja jūs ēdat kapsulas, tabletes, pulveri, homeopātiskos zirņus vai dzerat tēju, tas ir jādara vairākas reizes dienā pēc grafika. Daudzi cilvēki to vienkārši aizmirst. Es arī aizmirstu. Es domāju, varbūt man no sākumā vajadzētu pusgadu palietot brami?
Brami (brahmi) sauc arī par Gotu Kola. Šī auga botāniskais nosaukums ir Centella asiatica. Tas pieder Umbelliferae augu ģimenei. Dažreiz to sauc arī par Bacopa, taču ar šo nosaukumu sauc arī citu augu ar līdzīgu iedarbību - Bacopa monnieri, kas rada daudz neskaidrību.
Brami (Brahmi) vārds cēlies no Indijas dievu panteona dieva radītāja Brahmas vārda. Augu sauc arī par Mandookparni. Tas ir ievērojams ar tā daudzpusību patēriņā. Tas ir ļoti spēcīgs adaptogēns un antioksidants. Brami tradicionālajā Indijas medicīnā ir izmantots vairāk nekā 3000 gadu. Tradicionāli tas ir pazīstams kā brīnumains smadzeņu ēdiens, kas uzlabo atmiņu, mācīšanos un koncentrēšanos, mazina depresiju.
Ājurvēdas tradīcijās brami lieto garīgā stresa, nervu spriedzes, uzmanības novēršanas, trauksmes, depresijas, koncentrēšanās trūkuma, atmiņas traucējumu, negatīvu emociju, hiperaktivitātes, bērnu hiperaktivitātes, kāju tūskas venozas nepietiekamības, sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības un paralīzes, herpes simplex, un žiardiāzes ārstēšanai.
Āzijas centella - uzlabo atmiņu, garīgo modrību un koncentrēšanās spējas; aizsargā un stiprina nervu sistēmu; uzlabo asinsvadu tonusu; nomierina, palīdz pārvarēt negatīvas domas un nomāktību, uzlabo enerģijas plūsmu. Pētījumi liecina, ka augā esošie saponīni (bakozīdi A un B) uzlabo atmiņu un spēju mācīties. Rietumu medicīnā šodien jau ir veikti klīniskie pētījumi, kas apstiprina Brami pozitīvo ietekmi uz iepriekš minētajiem traucējumiem.
Avoti:
1. Tradicionālie augi, ko izmanto pret apziņas pasliktināšanos un Alcheimera slimību
Gunter Peter Eckert
https://www.frontiersin.org/ethnopharmacology/10.3389/fphar.2010.00138/full
2. Antioxidant effect of Centella asiatica Linn. On aluminium-induced lipid peroxidation in brain regions of rat
S. L. Maheswari
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1046/j.1474-1644.2003.2175_15.x/pdf
3. Centella asiatica: a concise drug review with probable clinical uses
Sushma Tiwari, Sangeeta Gehlot, Gambhir I.S.
https://www.jspb.ru/issues/2011/N1/JSPB_2011_1_38-44.pdf
4. Ethnopharmacological review of native traditional medicinal plants for brain disorders G.M.Husain, Deepa Mishra, P.N. Singh, Ch. V. Rao, Vikas Kumar
Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridienė.