Sezonas ēdiens: vasara ir laba ēdiena dzīres

Mēs zinām, ka sezonas ēdiens ir modē. Bet bieži rodas jautājums, vai šai modei ir argumenti, vai ir tikai forma un propaganda. Tā kā vasara ir visbagātākais gadalaiks, tagad ir īstais laiks runāt par sezonas ēdienu.

Šī mode ir lieliska lieta. Galvenokārt tāpēc, ka tā vērš uzmanību uz divām būtiskām pārtikas īpašībām: labākajiem augšanas apstākļiem un svaigumam.

Lai gan tas neatbilst mūsdienu cilvēka ambīcijām – būt neatkarīgam no dabas un pārtikas tehnologu centieniem šīs ambīcijas realizēt, tomēr vērtīgākais ēdiens izaug tieši dabā. Jo vairāk dabas, jo tas ēdiens ir pēc garšas, aromāta un uztura īpašībām bagātāks.

Ja zemene tiek audzēta siltumnīcā un transportēta no tālienes (kā rezultātā nenogatavojas, nogatavojās ceļā utt.), garša ir viena. Ne sevišķi iedvesmojoša. Mēs lieliski zinām, kam šādas zemenes ir paredzētas – lai dekorētu kūkas (labāk nekā cukura rozes) vai ieliktu kokteiļos, lai tos varētu saukt par zemeņu. Vēl viens zemeņu variants – audzētas siltumnīcā, bet transportētas no tuvas vietas, tāpēc tās novāc, kad tās jau ir nogatavojušās.

Vēl viens labuma solis – audzētas vienas dienas atvešanas rādiusā, novāktas nogatavojušās, audzētas augsnē. Tad sākas – aiz stikla vai bez tā, zem plēves vai bez tās. Un visbeidzot atnāk zemeņu sezona – kad ir daudz nogatavojušos zemeņu un mēs, ēdāji, varam izvēlēties pēc to šķirnes – kurš kurai dod priekšroku.

Lieki piebilst, ka šādas zemenes ir vislabākās. Bet ne tāpēc, ka tagad ir sezona un mums jāēd zemenes. Bet gan tāpēc, ka tās tiek audzētas vislabākajos apstākļos – augsnē brīvā dabā, un mēs varam izvēlēties šķirni.

Citi labi vasaras sezonas piemēri ir kartupeļi, tomāti, cukīni, gailenes. Pirmie kartupeļi parādās pašā vasaras sākumā. Tos atved no dienvidiem, tie mums nav pārāk garšīgi (teiksim, ka ne tikai mums). Laika gaitā kartupeļi sāk mums kļūt arvien tuvāki, līdz beidzot iegūstam tādus, pie kuriem esam pieraduši, un tad aukstās zupas sezona paceļas jaunos augstumos.

It īpaši, kad parādās svaigas bietes. Jaunas, mīkstas – pašas garšīgākās. Kad bietes masveidā aug dārzos, ir biešu sezona. Tad ir jautri ēst tās pat zaļas, ir svarīgi tās sagriezt plānās šķēlītēs. Ja vārīsim, tās novārīsies ļoti ātri, nav ko salīdzināt ar ziemas gatavošanas stundām.

Tātad augsne, atklāts lauks, tuvs attālums un pareizā šķirne – tas, kas padara ēdienu sezonālu. Tas, kas ir visgaršīgākais ēdājam un labvēlīgs jebkuram pārtikas ražotājam. Jums nav jābūt superpavāram, lai no šādiem produktiem pagatavotu gardu ēdienu. Ja vien jums nav mode tos pārvārīt.

Svaigi kartupeļi, bietes, brokoļi – aromātiski, mīksti. Nav vajadzības ilgi vārīt, ne pēc greznām mērcēm, ne pievienot daudzas garšvielas. Svaigi dārzeņi ir pilni ar polifenoliem, fermentiem un citiem „dzīvības pilieniem“. Vislielākais prieks ir ēst tos dārzā – gurķus, tomātus, dilles un tā tālāk. Burkānus vajag tikai nomazgāt, tie nav pat jāmizo. Kartupeļus līdz Ziemassvētkiem var gatavot nemizotus, tikai ļoti labi nomazgātus.

Mēs esam pieraduši ziemai sagatavot daudz krājumu – vārīt, saldēt, marinēt. Tas, bez šaubām, ir lieliski un garšīgi. Bet krājumus nevajadzētu pavairot, jo katra apēsta svaiga oga ir labākais ēdiens pasaulē, it īpaši, ja to audzē savā dārzā vai mežā un novāc ar savām rokām. Varbūt esat ievērojuši, ka mazgātās ogas garšo citādi, pat ja mēs tās pēc tam iesaldējam? Bet pirktus vai tad varam nemazgāt.

Vasara ir laba ēdiena dzīres. Tā ir arī laba iespēja izmēģināt jaunas kombinācijas, ievērojami palielinot dārzeņu daudzumu uzturā. Pietiek apliet ar labu auksti spiestu eļļu, bet sāta sajūtai pārkaisīt ar ķirbju vai saulespuķu sēklām, linu sēklām vai sasmalcinātiem riekstiem.

Jūs teiksiet, ka vasarā un rudenī tas ir lēti, sezonas pārtikas ir daudz, bet ko darīt ziemā? Vai atlikt sezonas ēdiena ideju uz nākamo vasaras-rudens sezonu? Nekā tamlīdzīga.

Ziemā un agrā pavasarī sezonāli ir paļauties uz sakņu dārzeņiem, kas līdz tam ir diezgan labi saglabājušies, marinētiem dārzeņiem, kas visādā ziņā ir labvēlīgi mūsu zarnām un imunitātei. Tāpat arī sezonas ēdieniem no citām valstīm, kas nav tik izlutināti, ka transportējot būtu pazaudē savas īpašības.

Rudens otrajā pusē Itālijā, Spānijā un Grieķijā tiek izspiesta jauna olīveļļas raža, ko sauc par novello. Ja eļļa ir extra virgin un ilgtspējīgi spiesta, tad ir pienācis laiks to bagātīgi ēst. Polifenolu pārpilnība dod labumu visam ķermenim, īpaši asinsvadiem, ādai.

Nogatavojas arī rieksti. Vieni Lietuvā, citi – Itālijā un Spānijā. Kad laiks ir auksts un dienas kļūst īsākas, ēdiet riekstus. Arī tajā laikā – visu veidu žāvētu augļu sezona, jo svaigu izvēle ir ievērojami samazināta. Tiesa, formāli viņu izvēle nesamazinās, bet kvalitāte, maigi izsakoties, mainās – par plastmasas zemenēm jau runājām.

Tiesa, ap Ziemassvētkiem Vidusjūras valstu dārzos nogatavojas apelsīni un citi citrusaugļi. Tā ir viņu sezona, un tad tie ir labākie.

Rīsiem, zirņiem, lēcām nav skaidras sezonas, tos parasti ēd kaltētus. Kaut arī svaigām pupām un pupiņām, kuras pat nevajag mērcēt, piemīt daudz šarma. Man rudens nav iedomājams bez cūku pupu, kas vārītas ar pākstīm, ēdieniem.

Pēc Jaunā gada, pavasarī, ir ļoti vērtīgi un garšīgi ēst dīgstus: sēklas, pupiņas, graudus. Daudz vielu, ķermeņa apetīte pēc tiem ir augsta. Tiklīdz parādās sparģeļi un pirmie salāti, šī vēlme dabiski izzudīs. Pat svaigi graudi ir garšīgāki un vērtīgāki par no tiem izgatavotiem konditorejas izstrādājumiem. Tomēr šo atšķirību izjutīs tikai tie, kas paši maļ graudus vai dzīvo pie dzirnavām un var sasmalcināt svaigus.

Atbilde uz jautājumu – kad pie jums pirmās zemenes? – izstāstīta kā anekdote. Uz kāda Austrumeiropas iedzīvotāja uzdoto jautājumu, kad pirmās zemenes, amerikānis atbildēja, ka astoņos no rīta, kad tiek atvērti lielveikali. Bet tas tā notiek arī mūsdienās, tāpēc sižets vairs nav piemērots anekdotei, un sezonas ēdiens ir kļuvis nevis par nepieciešamību, bet par iespēju.

Starp citu, sezonas pārtika iepriecina arī ekonomiskajā ziņā – cena tajā laikā ir vislabākā, ja vien tobrīd nav kāds masveida neražīgums. Tātad sezonas pārtikas mode nav mārketinga sauklis, bet gan katrā ziņā pamatota izvēle.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene. Raksts publicēts portālā Delfi.lt