Pavasara diētas un attīrīšanās
Zinātnieki saka, ka mūsu pavasara vēlme veltīt nedēļu kādai attīrīšanās tūrei nav tikai mērķis zaudēt svaru pirms sezonas. Tas atspoguļo vēsturisko pieredzi , kad pavasarī trūka pārtikas un bioloģisko faktu, ka mainoties sezonai, mainās arī mūsu gremošanas enzīmi. Tāpēc pavasarī palīdzēt organismam atbrīvoties no uzkrātajiem atkritumiem būtu gan dabiski, gan nozīmīgi. Jautājums ir, kā to izdarīt, neapdraudot veselību un pārāk netraucējot dienas ritmu, jo darbs un citas saistības neievēro diētu.
(Nopietnāku diētu gadījumā, kas ietver badošanos, ne mazums cilvēku piedzīvo vājumu, reiboni, caureju, aizcietējumus. Pirms šādas diētas ievērošanas jākonsultējas ar speciālistu).
Mūsu labos nodomus parasti aizēno pārmērīgas cerības. Ja mēs ceram ātri zaudēt dažus kilogramus, mēs izvēlamies diētu, kas to sola. Es ieteiktu uz ķermeņa attīrīšanu raudzīties nevis kā uz ātru ieguvumu, t.i. nomestiem kilogramiem, bet kā ilgtermiņa ieguldījumu – paradumu maiņu. Kāpēc ir vērts ieguldīt ēšanas paradumos? Jo tas ir viens no nedaudzajiem ilgtspējīgajiem veidiem, kā ēst veselīgāk. Ja ieradumi nemainīsies, diētas laikā zaudētie kilogrami viegli atgriezīsies.
Kādus ieradumus būtu jēga mainīt, izmantojot pavasara sauli un iedvesmu dzīvot veselīgāk? Ieteikšu četrus variantus.
1. Tradicionālais gavēnis – diēta bez gaļas
Ir maz cilvēku, kas to mūsdienās reklamē, lai gan statistika liecina, ka lietuvieši ēd pārāk daudz gaļas. Kāds būtu mērķis vairāku nedēļu diētai bez gaļas? Dot gremošanas orgāniem atpūtu (gaļa ir grūti sagremojama pārtika, kurā uzkrājas visvairāk ķimikāliju), atklāt dārzeņu olbaltumvielu avotus un receptes to pagatavošanai. Risks veselībai – nulle. Divu nedēļu laikā vitamīnu vai minerālvielu trūkums neradīsies, gluži pretēji, ir liela iespēja palielināt šķiedrvielu uzņemšanu un tādējādi uzlabot zarnu stāvokli. Starp citu, viens no šī brīža nopietnākajiem argumentiem gaļas ierobežošanai ir Zemes resursu taupīšana. Nekas tik daudz neizmanto dabas resursus un nerada tik lielu piesārņojumu kā gaļas rūpniecība.
2. Mēnesis vai vismaz divas nedēļas bez cukura
Tai ir daudzas cukura samazināšanas pakāpes – sākot no saldumu samazināšanas par pusi un beidzot ar atteikšanos no saldajiem augļiem un graudiem. Iesaku ievērot skaidru formulu – nelietojiet cukuru, medu, sīrupus tīrā veidā un kad tie tiek pievienoti pārtikai. Tātad iznāktu, ka mēs neēdam saldumus, smalkmaizītes, desertus, nesaldinām kafiju un tēju, izvēlamies sausās brokastis, mērces un citus produktus bez cukura piedevas. Saldummīļiem nebūs viegli, bet rezultāts viņiem ir īpaši svarīgs. Šāda attīrīšanās, it īpaši, ja tā ilgst mēnesi, samazina nepieciešamību pēc saldumiem, pat padara dažus parastos kārumus negaršīgus, jo pēc diētas tie kļūst pārāk saldi. Nav nekādu veselības apdraudējumu. Tikai nauda.
3. Diēta bez piena produktiem
Ar piena produktiem ir līdzīgi kā ar cukuru – mēs domājam, ka mēs tos patērējam ļoti maz: jo mēs nesaldinām kafiju un nedzeram krūzes piena. Bet, ja mēs nolemjam no tiem pavisam atteikties, mēs pamanām, ka patērējam daudz. Piens, kefīrs, jogurts, biezpiens, biezpiena sieri, deserti, visu kategoriju siers. Diezgan liela grupa. Tiem, kas to patērē vairāk, var būt grūti tos aizstāt ar citiem. Šeit ir noderīgs augu piens, augu krējums un tofu. Kāds ir mērķis? Dodiet atpūtu gremošanas sistēmai, jo piena produktus (pat jogurtu) ir grūti sagremot. Izvairieties no laktozes (piena cukura), kas ir izplatīts alergēns. Samaziniet dzīvnieku izcelsmes pārtikas daudzumu. Visprātīgāk to ir izmēģināt cilvēkus, kuriem ir aizdomas par pārtikas nepanesamību (izteiktākie simptomi ir izsitumi, vēdera uzpūšanās, migrēna) – bieži vien vainīgi ir piena produkti. Zemes resursu saglabāšana šajā gadījumā arī ir arguments. Arī viena mēneša laikā nav nekāda riska veselībai.
4. Mēnesis bez našķošanās
Mēs ēdam brokastis, pusdienas un vakariņas kā parasti, bet starp ēdienreizēm nenašķojamies. Mēs nedzeram limonādes, sulas, neēdam batoniņus, riekstus un cepumus, saldējumu utt. Pa vidu maltītē arī neēdam augļus, tos varam ēst maltītes vietā (piemēram, brokastis). No pirmā acu skatiena var likties, kur tad ir tā diēta, jo mēs jau tāpat nenašķojamies. Daži tā dara (un viņiem šis diētas variants nebūs veiksmīgs), taču lielākā daļa no mums ēd vairāk, nekā pamanām. Mērķis būtu vispirms pamanīt, ko un cik daudz mēs ēdam starp galvenajām ēdienreizēm. Pareiza uztura režīms palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni organismā. Protams, ja nerunāsim tikai par saldumiem.
Kad mēs runājam par diētām, mēs domājam par ķermeni. Bet patiesībā tās attiecas arī uz prātu. Galu galā labākais attīrīšanās, diētas un ikdienas uztura plāns ir ēst dažādus dabiskus pārtikas produktus ar mēru un neēst neveselīgu pārtiku. Bet – pārāk sarežģīti. Mums kaut kā jāmēra un jāseko tam līdzi, jo tūlītēja vēlme pārvar apņēmību, un mēs ēdam pārāk daudz, pārāk vēlu vakarā un ne tik veselīgi. Galu galā mēs varam nodarboties ar sportu arī mājās: veikt pietupienus, lēcienus, pacelt kājas, pastaigāties. Bet lielākā daļa no mums neko nedara, kamēr nenopērkam dārgu sporta zāles abonementu. Tāpēc, pieņemot lēmumu par uztura pielāgošanu, vispirms jāpiekrīt prātam, ka šis nebūs viltīgs un nenovērsīsies.
Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene
