Par ķermeni un sviestu

Dzirdot vārdu „kosmētika“, mēs parasti domājam par dekoratīvo kosmētiku. Lai gan, protams, tas ir tikai ārējā efekta dēļ – mūsu ādas vai matu veselībai nav vajadzīgas nekādas krāsas, lakas un sārtumi. Asociācijas ir tādas, un diez vai tās mainīsies.

Kad mēs dzirdam vārdu „krēms“, mēs parasti domājam par sejas krēmu. Mēs ne tikai domājam, bet arī pastāvīgi lietojam sejas krēmu, daudziem ir vairāk nekā viens: dienas, nakts, vasaras, ziemas, acu, serums un tā tālāk. Bet par ķermeņa ādu mēs atceramies tikai tad, kad ar to kaut kas notiek. Vai ķermeņa ādai ir jāpievērš mazāka uzmanība tikai tāpēc, ka tai ir lielāka platība? Pat ja tas ir iesakņojies ieradums, es gribētu ar argumentiem iestāties par ķermeņa tiesībām uz tā kopšanu.

Vispirms es gribētu vērst uzmanību uz to, ka ķermeņa ādai nav vieglāk līdzsvarot mitrumu un barības vielas kā pašai sejas ādai, it īpaši aukstajā sezonā. Bet mēs rīkojamies pilnīgi pretēji – vasarā ķermeni vēl palutinām ar krēmiem, jo pasargājam no saules vai nomierinām tās aktivizēto ādu. Tomēr tieši aukstajā sezonā mūsu ķermeņa ādai ir vislielākās problēmas vides apstākļu un mūsu attieksmes dēļ. Pirmkārt – vienmēr nēsājam apģērbus, un tikai retos gadījumos tie ir izgatavoti no dabīgām šķiedrām. Sintētiskas zeķubikses un vēl zem džinsiem. Sintētiskā apakšveļa, zeķes, pusgarās zeķes, gultas veļa un daudz kas cits. Otrkārt, ciets ūdens dušā, vannā un baseinā, spēcīgi ķermeņa mazgāšanas līdzekļi (ar SLS, SLeS utt.). Treškārt – praktiski vienmēr telpās ir sauss gaiss.

Tāpēc nav jābrīnās, ka ķermeņa āda ziemas beigās izskatās bāla un nogurusi ne tikai sen neredzētās saules dēļ, bet arī mitruma un gaisa trūkuma dēļ, it īpaši, ja nesportojam un neejam pirtī vai uz masāžām. Mēs varam palīdzēt ādai ar ķermeņa krēmu, losjonu, pieniņu vai eļļu. Protams, dabīgu vai ekoloģisku – pretējā gadījumā skaistajai ārpusei nāks klāt tikai vēl viens plastmasas apvalks.

Es pati ķermenim daudzus gadus izmantoju eļļas: mandeļu, sezama, vasarā kokosriekstu . Es tās izmantoju diezgan sistemātiski un apzināti, tāpēc varu apliecināt tūkstošiem gadu zināmo patiesību, ka auksti spiestas eļļas ir ļoti labas ķermeņa ādai. Ir tikai jāatrod sev piemērotākā un jāatceras to izmantot. Tomēr mana darba specifikas dēļ eļļu noliku malā, jo nācās izmēģināt jaunus ķermeņa kopšanas līdzekļus – dažādus krēmus, pieniņus. Kopējais iespaids bija neviennozīmīgs. Vieni patika un derēja, citi patika, bet nez kāpēc nederēja (smarža, konsistence), vienu otru izmantoju ilgāku laiku (vasarā lietoju „Luvos“ māla atjaunojošo pieniņu, tas man ir kā siltuma un saules atribūts). Salīdzinot ar eļļām, tiem ir priekšrocības – krēmi un pieniņi parasti pabaro un uzsūcas ātrāk (kas man ir aktuāli, neskatoties uz visiem centieniem nesteigties). Uz drēbēm nepaliek aromāts, pat ja pēc dušas necik nenogaidāt. Bet ir arī trūkumi – manai ādai aukstajā sezonā nepietiek ar krēmiem, pieniņiem, pat arī ne visi sviestkrēmi man ir piemēroti. It kā ir uzklāts, redzējāt, ka esat uzklājis, krēms ir uzsūcies, bet nav sajūtas, ka āda būtu pabarota un mitrināta. Vismaz nav tādas sajūtas, ko man sniedz eļļa.

Bet pavisam nesen es atklāju ķermeņa kopšanas līdzekli, kas apvieno gan eļļu, gan krēmu priekšrocības. Tas ir britu ražotāja „Odylique“ tonizējošais ķermeņa sviests. No kokosriekstu, extra virgin olīvu un šī sviesta, bišu vaska, smiltsērkšķu ekstrakta. Aromatizēts ar ēteriskajām eļļām. Pilnīgi bez ūdens.

Tas baro plānā kārtiņā, bet ļoti labi, un ir jūtama sajūta, ka esat patiešām „ieziedušies“. Smarža ir delikāta un patīkama. Un kas vispār ir reta parādība – piešķir greznuma sajūtu pašai ādai. To sajūtu, ko mēs sagaidām no labas kosmētikas. Bet nevis tad, kad redzam sludinājumus vai īpaši skaistu pudelīti, bet gan tad, kad mēs pilnībā atrodamies katrs savā vidē un sev. Es parasti ķermenim nepērku šādu greznu kosmētiku. Ja vēlos būt vairāk palutināta, smaržas dēļ uzsildu izmantoto eļļu vai pievienoju tai ēterisko eļļu smaržai. Tomēr šoreiz kaut kā izdomāju izmēģināt profesionāļu radītu produktu un nepielikt ne pirkstiņu, lai to uzlabotu (kā pērkot drēbes, tās nesaīsinot, neiešujot vai citādi neuzlabojot). Un es biju pārsteigta. Lai gan zinot ražotāja prasības un smalkumu, man it kā arī nevajadzētu brīnīties.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene