Lasiet kosmētikas etiķetes. Jā, bet vai mēs visu sapratīsim?

Daudzi jau ir pieraduši lasīt pārtikas produktu etiķetes. Jā, ir pārtikas piedevas E, taču tās nav grūti atrast, un to saturs pašā produktā ir nopietns rādītājs. Un ko darīt ar kosmētiku?

ES valstīs uz iepakojuma jānorāda kosmētikas līdzekļu sastāvs. Liekas, ka tā ir kāda problēma? Ir sastāvs, mēs to izlasām un, pamatojoties uz to, izlemjam, vai mēs vēlamies šādu kosmētiku vai nē. Ķīmiska vai dabiska, potenciāli kairinoša vai maiga utt.

Bet tas nav tik vienkārši. Pat valoda, kurā sastāvs norādīts, ir ķīmiska. INCI – Starptautiskā kosmētikas sastāvdaļu nomenklatūra – izmanto ķīmisko vielu nosaukumus neatkarīgi no tā, vai viela ir pilnībā sintētiska, iegūta ar ķīmiskām metodēm, vai dabiska un iegūta no dabīgiem materiāliem ar maigiem līdzekļiem. Tīros augu eļļu vai ekstraktu nosaukumus nav grūti atpazīt – tiek norādīti to latīņu nosaukumi, piemēram, Rosa centifolia (roze) vai Butyrospermum parkii (šī sviests). Tomēr ar vismaz kaut cik pārstrādātiem materiāliem šīs skaidrības vairs nav – tie visi izklausās ķīmiski, pat tie, kas pēc iespējas maigāk ietekmē ķermeni un ir atļauti saskaņā ar visstingrākajiem ekoloģiskuma standartiem. Piemēram, Coco glucoside ar Sodium olivate.

Sakarā ar specifisko INCI valodu, nezinātājam gadās daudz pārpratumu un kļūdu. Gan mēģinot atšķirt, kas ir dabisks, bet kas sintētisks, gan noskaidrot, kas ir drošs un kas var radīt risku veselībai. Un internetā jūs atradīsiet vairākus „padomus“, no kuriem vajadzētu izvairīties, kas, maigi izsakoties, ir neprecīzi. Galu galā pat zem vienādiem INCI terminiem var slēpties ļoti dažādas vielas. No INCI mēs neredzam, kāda ir vielas izcelsme: augu, dzīvnieku vai sintētiska. Mēs neredzam, vai viela ir izolēta vai tikai daļa no citas vielas (kas ir ļoti būtiski ēteriskajām eļļām). Mēs pat neredzam vielu grupu, jo, teiksim, sintētisko žāvējošo spirtu nosaukumā vispār nav vārda alkohols, bet dažu dabisko mitrinātāju nosaukumā ir šis vārds. Tomēr maldinošākais termins ir parfum/aroma. Tas ir svarīgs, jo, pirmkārt, smaržas nav katra kosmētikas līdzekļa sastāvdaļa. Otrkārt, sintētiskās smaržvielas tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem kairinātājiem un alergēniem.

Tā kā nav pienākuma smaržu formulas pilnībā atklāt (smaržu formulas ir patentējamas) un tās bieži ir ļoti garas (neietilptu etiķetē), INCI raksta vispārīgo vārdu – parfum vai aroma, kas nozīmē smaržvielu sajaukumu. Ja ražotājs izmanto ļoti vienkāršu smaržu formulu, parasti tā ir uzrakstīta, visbiežāk tā ir viena vai vairākas ēteriskās eļļas. Visi pārējie raksta parfum vai aroma (var atrast arī fragrance). Tātad no etiķetes nevar pateikt, kas aiz tā slēpjas. Tā kā smaržvielu vidū ir ļoti agresīvi kairinātāji un alergēni, un tas, kas ir iekļauts formulā, nav skaidrs, EWG „SkinDeep“ datu bāze ievadot parfum, fragrance vai aroma, izmet visbīstamākās vielas novērtējumu.

Ja tas ir sintētisks kosmētikas līdzeklis, izredzes ir patiešām augstas. Ja tā ir dabiskā kosmētika, tad tam pat nav ticamības. Tāpēc ir vērts sīkāk izpētīt, vai kosmētika ir dabiska vai parasta sintētiska.

Ja kosmētika ir sertificēta kā dabiska vai ekoloģiska, neatkarīgs sertificētājs ir redzējis un novērtējis smaržas formulu, lai arī cik sarežģīta tā būtu. Ja tiek izmantotas sintētiskas smaržvielas vai citas potenciāli bīstamas vielas, sertificētājs šādu formulu neapstiprinātu. Jo tieši sastāvdaļas ir galvenās dabiskās un ekoloģiskās kosmētikas sertificētāju rūpes. Tāpat nav vērts uztraukties par parfum, ja ražotājs uz iepakojuma ir uzrakstījis, ka produkts nesatur sintētiskas smaržas vai vēl labāk – uzrakstījis, ka visas sastāvdaļas ir dabiskas.
Tomēr, ja ražotājs to nav uzrakstījis un / vai sertifikāta nav, bet sastāvā ir vārdi parfum (aroma/fragrance), labāk būtu no šāda produkta izvairīties.

Atliek noskaidrot, ko es domāju, rakstot "sertificēta dabiskā vai bioloģiskā kosmētika". Es domāju par kosmētiku, kas apzīmēta ar šādām zīmēm: Demeter, USDA, Soil Association, COSMOS, NSF, BDIH, Ecocert, Natrue, ICEA.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene.